top of page

INDIVĪDA PSIHOTIPI

Cilvēka Apziņas skola

Atšķirībā no citām dzīvajām radībām cilvēka psihe nav vienveidīgi strukturēta. Tā formējas apkārtējās vides iespaidā: sabiedrība, Informatīvais lauks (mēdiji un cita veida mērķtiecīgi orientētā informācija), paša intelekta potenciāls, mistika (dievs, augstākie spēki), ģimene, daba.

Psihe nosaka indivīda uzvedību un sastāv no sekojošām komponentēm:

  • Iedzimtie instinkti un refleksi

  • Stereotipi, ieradumi, tradīcijas, kultūra

  • Personīgais prāts (aprobežots ar 5 maņu orgāniem un atmiņu)

  • Intuīcija kopumā:

    • 1 informācija, kas nāk no personīgajiem neapzinātajiem psihes līmeņiem (zemapziņa, aktivizētā ģenētiskā vai dzimtas atmiņa)

    • 2 informācija, kuru saņem no kolektīvās psihes

    • 3 informācija no neizprastiem avotiem un apmātība

  • Augstāko spēku vadība dievišķā plāna izpildīšanā realizējas balstoties uz visu iepriekšminēto izņemot apmātību.


Šīs komponentes piemīt jebkuram indivīdam, taču šo komponenšu sakārtošana atšķirīgā secība vai prioritizēšana, veido dažādus psihes tipus un viena vai otra psihes tipa dominanci. Pateicoties šiem procesiem (saprātīgais cilvēks) Homo-Sapiens pakārto savu dzīvi vienam no 4 psihes pamat tipiem.


1. Dzīvnieciskais psihes tips. Viss ko šāds indivīds dara ir vērsts uz personīgo instinktu apmierināšanu un baudu gūšanu: seks, ēdiens, pārmērīga labumu patērēšana. Pēc būtības šāds indivīds ir agresīvs, parazītisks, antisociāls. Visiem pret viņu vienmēr ir pienākumi taču viņam ne pret vienu nav pienākumu nedz atbildības, tādēļ pēc viņa paliek vienmēr iznīcības josla.


2. Biorobots – zombijs. Šāda indivīda uzvedības pamatā ir “paši par sevi” izveidojušies vai kultūras un tradīciju iegalvoti automātismi vai ieradumi. Šāds indivīds izdara savus spriedumus pamatojoties uz autoritāšu izteikumiem, sabiedrībā autoritāti iemantojušiem rakstiem, tradīcijām vai vienkārši vairākuma viedokli. Ja rodas dilēma – instinkti vai ieradumi, uzvar ieradumi. Zombiji atsakās no savas gribas vai vaļas par labu veciem ieradumiem un kultūras normām.


3. Demoniskā psihes uzbūve. Šādas psihes īpašnieki ir spējīgi pārvarēt instinktus un ieradumus ar savu gribasspēku izstrādājot jaunus uzvedības veidus. Iegūstot varu sabiedrībā dēmoniskais psihes veids pieprasa bezierunu pakļaušanos, radot aizvien izsmalcinātākas citu indivīdu pakļaušanas formas. Demonisko īpašību izkopēji var būt gan vienpatņi – dodot priekšroku individuālai rīcībai un aktivitātēm, gan arī koleģiālie dodot priekšroku atrasties kādā viņiem piemērotā organizācijā.


4. Cilvēcīgais psihes tips. Šo tipu raksturo savas misijas apzināšanās spēja – būt par augstākā spēka (radītāja) izpausmi zemes virsū. Šāds cilvēks tiecas dzīvot pēc savas sirdsapziņas (kop – apziņas), ir dziļi pārliecināts augstākā spēka – visa radītāja eksistencē un rīkojas balstoties uz apziņau, ka viņš, kā šī spēka izpausme uzņemas atbildību par visu, kas notiek apkārtējā vidē un sabiedrībā. Šis indivīds rīkojas visas sabiedrības interesēs un kā indikators šādai mijiedarbībai kalpo apstākļi, kuros šāds indivīds nonāk atbilstoši savu vēlmju būtībai un patiesajiem mērķiem – citiem vārdiem sakot cilvēks patiesi tic augstākajam radītājam un savā rīcībā paļaujas uz tā nodomiem, un augstākais radītājs savukārt runā un atbild cilvēkam ar apstākļiem un notikumiem, kuri raisās viņa dzīvē.

Psihes veids, kurš ir nolaidies līdz pretdabiskiem dzīves apstākļiem. Šāds psihes veids formējas kad indivīds lieto alkoholu, tabaku un citas narkotiskās vielas. Tas savukārt noved pie nopietniem traucējumiem un bojājumiem, kuri skar visus dzīves aspektus, sākot ar orgānu darbības problēmām un noslēdzot ar intelekta un brīvās vaļas izpausmes ierobežošanu. Pietam lietojamo kaitīgo vielu apjoms – šinī gadījumā nav pārāk būtisks, par cik saprātīgam cilvēkam Homo –sapiens apspiest un ierobežot savu intelektu un brīvo vaļu, nav pieņemams principā, attiecīgi runa par sava intelekta un brīvās vaļas likvidēšanas apjomu vienā vai vairākos piegājienos ir nesaprātīga, tātad bezjēdzīga.

Indivīda dominējošais psihes tips var mainīties laika gaitā. Bieži vien ļaudīm ir pārliecība, ka psihes tipu nosaka indivīda izglītība, nodarbošanās veids vai profesija, taču šāds uzskats ir nepareizs. Visas zināšanas un prasmes, kuras sevī uzglabā indivīds ir tikai kā papildelementi, kurus viņš var izmantot tikai saskaņā ar savu psihes tipu. Šīs zināšanas un prasmes pašas par sevi neraksturo indivīdu. Kā piemēram indivīds var būt profesionālis kādā jomā, tam var būt bagāta materiālā bāze un sabiedriskais statuss, bet tai pat laikā nebūt pašrealizējies kā cilvēks.

Cilvēcīgam psihes tipam ir normāli, ja iedzimtie refleksi un instinkti kalpo par pamatu, uz kuru bāzes veidojas saprātīgi uzvedības modeļi. Veidojas norma, kuras ietvaros intuīcija, kas piegādā informāciju, kuru indivīds spēj saprast un apstrādāt pateicoties intelektuālajai darbībai – saprātam. Tātad indivīdam ar cilvēka psihes tipu normāla uztvers sistēma skaitās, kad intuīcija viņa dzīves uztveres hierarhijā atrodas augstāk nekā saprāts un savukārt instinkti ir pakārtoti saprātam un šādā secībā visi kopā tie nodrošina indivīdam harmonisku dzīvi saskaņā ar biosfēru vai dabīgo vidi, visumu un radītāju, kas viss kopā nodrošina spēju pilnvērtīgi attīstīties.

Par sabiedrisko normu būtu jābūt cilvēcīgā psihes tipa sasniegšanai līdz indivīda pubertātes vecumam, taču parasti tas nenotiek dēļ mūsdienu sabiedrības nekrietnās (netikumīgās) “kultūras” – ieradumiem (rīcības modeļiem), degradējošajām tradīcijām un vecāku audzināšanas kļūdām. Taču pieaugot un apzinoties savus tikumības trūkumus indivīds ir spējīgs pāriet no jebkura psihes tipa uz cilvēcīgo psihes tipu.

Indivīdu necilvēcīgie psihes tipi ir pamatcēlonis visām mūsdienu sabiedriskajām problēmām un likstām, tāpēc šo problēmu vienīgā atrisināšanas iespēja ir indivīdu vairuma virzība uz cilvēcības ceļu savas brīvās vaļas vadībā.

Vel jāpiebilst ka griba un vaļa ir atšķirīgi un patiesībā pretēji jēdzieni. Griba – indivīda tieksme veikt aktivitātes, kuras vērstas viņa egoistisko tieksmju apmierināšanai. Šāda tieksme ir apzīmējama, kā indivīda darbības vērstas uz apkārtējās vides absorbēšanu un patērēšanu – no apkārtējās vides uz sevi (Ņemt).

Vaļa – indivīda vēlme veikt aktivitātes, kuras vērstas uz apkārtējās vides vajadzību apmierināšanu un harmonizēšanu. Šo tieksmi var apzīmēt kā indivīda radošās izpausmes uz apkārtējo vidi - no sevis uz āru (Dot). Varu piebilst, ka vaļai ir vel dziļāka būtība, taču tā ir atsevišķa tēma.



Comments


Biedribas logo 1.png

Cilvēka Apziņas Skola

Rīga,
Ganību dambis 26a

5. stāvs

26 597 818

  • Facebook
  • Youtube
  • TikTok
  • Instagram
  • Telegram
bottom of page