Kāds var jautāt vai tad ikviens nav viņš pats? Nē – nav. Vairums no mums ir tik atkarīgi no vēlmes būt pieņemtiem un ieredzētiem, ka pārstāj dzirdēt paši sevi un sāk piekrist un piebalsot visam ko dzird no tiem, kuru piekrišana un labvēlība tiem ir svarīga. Indivīda unikalitātes avots ar laiku nonāk zem biezas citu cilvēku spriedumu, pamācību, pļāpu kārtas un ar laiku pazūd no redzes loka – līdz ar to vairums cilvēku beigās vairs neizprot paši sevi un skraida pie dažādiem psihoterapeitiem un citiem speciālistiem, ar cerību, ka tie spēs kā līdzēt.
Apzinātība – ir tas stāvoklis, kad tavs avots ir brīvs no jebkādiem uzslāņojumiem. Kad tu dzirdi sevi, savu iekšējo balsi, nevis citu indivīdu spriedumus, nosodījumu vai uzslavu savā iztēlē. Tā ir spēja pateikt – nē, ja tava sarunu partnera teiktais nav tev pieņemams. Apzinātība ir kā modrs sargs savā sargtornī, modrību izrādot, ne tikai pret ārējiem faktoriem, bet galvenokārt uzraugot iekšējās pārmaiņas. Tā ir bezgalīgas personīgās individualitātes vērtības sajūta, ar visām tās izpausmēm. Tā ir brīvība, kura sevi neziedos pat mīlestības vārdā, jo kāda vairs jēga mīlestībai ja tajā nav apzinātības? Šāda mīlestība ir iznīcību nesoša.
Apzinātība – ir viena no vīrišķajām kategorijām. Mīlošs ir pirmkārt apzināts, iemīlējies un atkarīgs – zaudē galvu, izkrīt no realitātes, pretnostata sevi tam, kas ir adekvāts un loģisks - rezultātā pakāpeniski iznīcina sevi, jo nepieņem realitātes pamatprincipus un noteikumus, tātad cīnās ar to, neskatoties uz to ka realitāte ir nesamērojami spēcīgāka par jebkuru indivīdu. Vīrietis, kurš pazaudējis savu apznātību mīlestībā pret sievieti, ar laiku zaudē sievietes cieņu. Viņš paliek sievietei neinteresants, jo nenes sevī vienu no svarīgākajām vīrišķajām kategorijām, kura jebkurai sievietei ir svarīgs pamats savas dzīvēs pilnveidošanai.
Bieži vien modīgais teiciens – klausīt tikai savai sirdij, tiek izprasts kā – nevajag neko apzināties vienkārši jūti vai ļaujies jūtām. Šādos gadījumos sabiedrībā ir jau izstrādāti šabloni un iesēdināti gandrīz katra cilvēka stereotipu arhīvā, ko tieši tev ir jājūt, kādām emocijām jāļaujas un kā jārīkojas. Tātad ja tu atteiksies no apzināšanās par labu jušanai indivīdam jau tiek ielikta gatava programma kā spriest un ko domāt. Lai tāda situācija nenotiktu ir ieteicams būt modram attiecībā uz jebkādu piedāvājumu samazināt vai atteikties no apzinātības par labu kādam citam piedāvātajam surogātam.
Apzināts cilvēks var likties strikts, vēss, atturīgs vai pat skarbs – attiecīgi sabiedrības neizprasts, taču viņa kalpošana pasaulei un sabiedrībai slēpjas tajā, ka viņš paliek nelokāmi apzināts kā bākuguns, kas kalpo par norādi mūsdienīgajā - neapzinātajā pasaulē. Tas ir tas kas sarežģītās un neviennozīmīgās situācijās ievieš skaidrību. Bāka nekad nesniegs norādes pamatojoties uz kuģotāju emocionālo stāvokli, tā vienmēr un visiem norādīs konkrētu virzienu. Apzināta cilvēka kalpošana ir - vienmēr palikt pašam par sevi.
Commentaires