Vērtības
Statuss, kas raksturo apziņas briedumu un indivīda virzību uz izaugsmi un attīstību. Cilvēks - Apzināts Vīrietis vai Sieviete, nevis divkājains primāts no zīdītāju klases.
Ir apzinājies savu Vīrišķo dabu un ir kā vektors, kas sociumā nodrošina izaugsmi un attīstību.
Ir apzinājusies savu Sievišķo dabu un ir kā magnēts, kas visu aptver savā laukā un satur kopā, radot stabilitiāti sociumā.
Cilvēka dzīvības sistēma, kas nodrošina visus dzīves aspektus - no fizioloģiskajiem procesiem līdz garīgās pilnveides mehānismiem. Apziņas elementu sinhronu darbību sauc par Veselumu jeb Veselību.
Nodrošina vīrieša un sievietes spēju atrasties materiālajā pasaulē. Cilvēka ķermenis ir dabas elements - bez dabiskas vides Cilvēkam ir neiespējami izdzīvot, tādējādi daba ir neatņemama Cilvēku dzīves sastāvdaļa. Savukārt dabas pirmelementi jeb stihijas formē visa dzīvā apziņu.
Apziņas attīstības elements, kas ļauj mums augt gan individuāli, gan kopā. Ar attiecību palīdzību mēs varam attīstīt apziņu, mācoties veidot un uzturēt attiecības sociumā.
Apzināta vīrieša un sievietes koprades rezultāts, kas sastāv no vismaz trim līdzvērtīgiem elementiem (Tēvs - Māte - Pēcnācējs)
Dabīga sociālā vide priekš jebkura Cilvēka. Bez kopienas Cilvēks degradē, gluži tāpat kā bez dabas. Kopiena ir tā, kas nodrošina apziņas attīstību un izaugsmi. Ģimene - Dzimta - Cilts - Tauta - Cilvēce.
Ļauj darīt un attīstīties. Mūsu Pasaulē nekas nenotiek bez jēgas - ja tā zūd, sāk pagaist arī dzīvības spēks. Jēga pazūd, kad pārstājam tiekties uz veseluma formēšanu, kad trūkst sapratnes un zināšanu, kā rīkoties, lai radītu kaut ko vērtīgu un kopienai jeb sociumam nozīmīgu.
Stāvoklis, kas ļauj dzīvot šeit un tagad un atrasties prieka stāvoklī. Darot bez piepildījuma, Cilvēks sevi iztukšo, tādējādi radot veseluma trūkumu savā apziņā.
Fiziski, emocionāli un mentāli līdzsvarots aktīvais stāvoklis jeb paaugstinātu frekvenču nervu sistēmas impulsi, kas nodrošina pilnvērtīgu realitātes uztveri.
Dāvā pasaulei ko jaunu un nebijušu, piemēram, jaunu dzīvību. Radošuma pamatā vienmēr ir darbība ar jēgu, atrodoties piepildījuma stāvoklī.
Atrašanās veseluma stāvoklī fiziski, garīgi, mentāli, sajūtās un emocijās - visu apziņas līmeņu sinhronitāte. Apziņas un organisma pašregulācijas spēja.
Ļauj mums tiekties uz mērķi, nezaudējot savu pamatu un izcelsmi. Līdzsvars nodrošina stabilitāti, ik mirkli sekmējot virzību uz mērķi un veicinot izaugsmi. Bez līdzsvara Cilvēks pazaudē jēgu, jo nespēj sevi pieņemt un atrodas ilūzijās - domā, ka ir labāks vai sliktāks nekā īstenībā, tādējādi ieņemot “upura pozīciju”. Līdzsvars ļauj baudīt ceļu virzībā uz attīstību.
