Kā Tev šķiet – vai attiecības, kas balstās uz kopīgiem mērķiem ir ilgtspējīgas? Vairums cilvēku, kas sevi uzskata par zinošiem attiecību sfērā, visticamāk uzreiz atbildēs ar pārliecinošu “JĀ”. Taču cilvēks, kurš saprot procesu būtību nedaudz dziļāk – nesteigsies ar atbildi.
Raugoties dziļāk, ir jāsaprot, ka cilvēki dodas uz saviem mērķiem vadoties pēc saviem motīviem, kuri savukārt iezīmējas atkarībā no dzīves vērtību sistēmas. Jāsaprot, ka starp mērķiem un vērtību sistēmu nevar likt vienādības zīmi. Kad mēs runājam par izvēles iespējām dzīvē, tās pamatā balstās uz 2 pamatvērtību sistēmām – drošību un zinātkāri. Šajās pamatvērtību grupās var iedalīt praktiski visus cilvēkus. Par ko liecina katra no šīm vērtību grupām?
DROŠĪBA – savu dzīvi balsta uz zemapziņas procesiem – tātad uz neapzinātajiem dzīves procesiem (fiziskais ķermenis, sajūtas un emocijas), kuri formē viņu dzīvi un ikdienu. Šādas dzīves pamatnostādnes cilvēkā izraisa spēcīgu tieksmi uz stabilitāti, mieru, pasivitāti un paredzamu iznākumu. Jebkuras izmaiņas dzīvē, šādam cilvēkam zemapziņā izraisa baiļu impulsus, uz kuriem viņš neapzināti reaģē ar noraidījumu, iekšēju aizliegumu, atteikumu vai bloku, par cik tas apdraud viņa drošības vērtību sistēmu. Šādas dzīves pamatā ir tieksme pēc emocionālo un materiālo baudu piesātinājuma (fiziskā ķermeņa lutināšana – ēdiens, emocionālas filmas, fiziskas baudas, atpūta), tieksme pēc paša uzzīmētas (iluzorās) dzīves, kur viss, kas nepieciešams drošībai un stabilitātei tiek izveidots, kas galu galā, arī kļūst reāls šim cilvēkam, taču diemžēl ne pārējai pasaulei. Rezultātā cilvēks uzliek biezus, necaursitamus rāmjus, kuri viņam neļauj savu realitāti savienot ar kopējo realitāti, kura atrodas pastāvīgās pārmaiņās. Tādā veidā viņš zaudē spēju mainīt savu dzīvi (zelta zivtiņas dzīve akvārijā), jo rāmji ar laiku paliek tik smagi un monolīti, ka tos tikpat kā nav iespējams nojaukt vai mainīt. Līdz ar to visi mērķi, kurus šāds cilvēks izvirzīs savā dzīvē, atradīsies viņa iluzorās realitātes robežās. Bet gadījumos, kad viņš centīsies izvirzīt mērķus ārpus savas radītās realitātes, šie mērķi nekad neīstenosies vai arī, ja tomēr īstenosies, ne tādā formātā, kā viņš vēlējies, jo viņam nav iespējas nodot savu gribas impulsu uz kopējo realitāti dēļ paša izveidotajiem rāmjiem. Rezultātā augs neapmierinātība gadījumos, kad cilvēks izvirzīs mērķus, kas sniedzas ārpus viņa paša realitātes. Un šis process ir neizbēgams, jo agri vai vēlu mēs sākam vēlēties kaut ko, kas iepriekš nebija ierakstīts mūsu realitātē, bet mainoties kopējai realitātei, šīs lietas sāk palikt tik uzkrītošas, ka, gribot vai negribot, tās var pamanīt arī caur mūsu realitātes biezajiem rāmjiem. To ļoti labi redz vecāka gada gājuma cilvēki ar šādu apziņas sistēmu, kas uzskata, ka digitālās tehnoloģijas viņiem nav vajadzīgas un viņi bez tām iztiks.
ZINĀTKĀRE – savu dzīvi balsta uz interesi par procesiem un to iepazīšanu – tātad apzinātiem dzīves procesiem (intelekts, cēloņi-sekas, pārliecība un idejiskums), kas formē šāda indivīda dzīvi. Šīs pamatnostādnes garantēs tieksmi uz pastāvīgām izmaiņām. Stabilitāte šādai apziņai nozīmē nāvi. Gandarījumu gūst tikai no pastāvīgiem jauniem izaicinājumiem. Šādam cilvēkam ir tendence sasniegt tieši to, ko viņš vēlas un tajā pašā mirklī raudzīties jau uz nākamo mērķi, jo lielākā bauda šim cilvēkam ir atrasties procesā, tādā veidā iepazīstot pašu procesu. Rezultāts kalpo tikai kā durvis uz jauna procesa apgūšanu. Viņš nekad nebūs mierā ar sasniegto. “Drošībnieki” šādu apziņu nesaprot, jo viņiem tā liekas nedroša un bīstama – tātad jācenšas izslēgt no savas dzīves šādus cilvēkus. Egregoriālo sistēmu sabiedrībā šādi cilvēki tiek uzskatīti par pārkāpējiem un sistēmas cenšas no viņiem atbrīvoties vai nosodīt par piemēru citiem, kuriem tikai nepieciešams papildus redzēt, pie kā noved zinātkāre, lai nepamestu savu drošības spilvenu.
Apskatot šo vērtību sistēmu modeļus, visi saprot to atšķirību. Jautāsiet, kā šādiem cilvēkiem var būt kopīgi mērķi? Pavisam vienkārši. Paņemsim kaut vai par piemēru mērķi – karjeras veidošana.
Abiem šis mērķis var būt kopīgais: Drošībai: tādā veidā mēs nodrošinām finansiālo drošību mūsu ģimenei: vairāk naudas – drošāki būsim par nākotni + dažādas fiziskās, sajūtu un emocionālās baudas, ko varēsim nodrošināt paši sev. Laba karjera nodrošina stabilitāti ilgtermiņā.
Zinātkārei: parādās interese par karjeras iespēju tanī brīdī, kad šāda apziņa redz iespēju paplašināt savu redzes loku, iegūt izpratni par kaut ko jaunu, doties tālāk attīstīt savas spējas, pilnveidot sevi. Sasniedzot kādu attīstības līmeni, zinātkārā apziņa var pieņemt lēmumu, ka vairs nav interesanti un vienkārši pamest karjeru, lai nodotos citām interesantākām aktivitātēm. Iespējams, ka iesākumā šīs aktivitātes nav tik stabilas, naudu nesošas un nākotni nodrošinošas, taču tas ir tas, kas sniedz gandarījumu un piepildījumu. Drošības apziņas īpašniekam tas būtu pielīdzināms viņa pasaules sabrukumam. Drošības apziņas īpašnieks jutīsies dziļi vīlies un piemānīts, ja viņa partneris, kuram bija tāds pats mērķis kā viņam – veidot karjeru, pēkšņi savu karjeru nomaina pret “velns sazin ko”. Rezultātā, nesaprotot šāda veida rīcību, viņi centīsies norobežoties no tik nedroša un nestabila partnera.
Kā redzams, konflikts šinī situācijā rodas nevis dēļ mērķu atšķirības, bet gan dēļ vērtību atšķirības – attiecīgi atšķirīga dzīves redzējuma. Apziņai, kas tendēta uz drošību, viens no drošības pamatprincipiem ir tuvība (kopā drošāk un stabilāk), kas nozīmē – atrasties patstāvīgā kontroles attālumā. Drošību mīlošs cilvēks uzskatīs par labāko to, ka viņš var savam partnerim piezvanīt 10 reizes dienas laikā, jautājot, vai ar tevi viss kārtībā, ko tu dari un kā iet? Savukārt, zinātkārās apziņas īpašniekam ir nepieciešama brīvā telpa un laiks dzīves attīstībai un procesu izpētei, kuru viņš ir gatavs piedāvāt savam partnerim, jo viņš ciena un mīl pēc saviem ieskatiem, lai sasniegtu to, kas viņam pašam ir svarīgākais.
Saprotams, ka abās situācijās gan viens, gan otrs partneris atradīsies konflikta stāvoklī, jo uztvers to kā pāridarījumu. Tāpēc partnera izvēles procesā ir svarīgi ne tikai apskatīt mērķus, uz kuriem viņš iet, bet saprast – kāpēc viņam šie mērķi vajadzīgi. Saprotot šos principus, mēs viegli varam pārraudzīt paši savu dzīvi un savu tuvinieku dzīves un saprast, kādai apziņas vērtību sistēmai tie ir pakļauti, kas savukārt dos iespēju labāk izprast savu un viņu dzīves problēmu cēloņus.
Vēlot Tev apzinātas attiecības un atbilstoša partnera izvēli,
Rolands Černis 12.01.2018
Comments