Sveiciens Sieviešu dienā!

Šodien – 24. martā 2019. gadā (7527. gads 22. Dailet) pēc senču tradīcijām svinam balto tautu sieviešu dienu. Senči šo dienu svinēja kā dievietes Vestas (Vēstītājas) – Pa-Vasara dievietes dienu, kas atnāk pēc pavasara iestāšanās, saulgriežu vai pavasara ekvinokcijas dienas, kad saule šķērso zemes ekvatoriālo līniju (vai nosacīto līniju, kas nošķir mūsu zemes dienvidu un ziemeļu daļu) un sāk vairāk apspīdēt Ziemeļu teritorijas [Bieži vien tos kļūdaini sauc par saulstāvjiem. Saulstāvji ir vasarā un ziemā, kad Saule 3 dienas atrodas savā tālākajā punktā no Zemes ekvatora līnijas]. Kā zināms, ar šo dienu mūsu platuma grādos dienas un nakts proporcija sāk vērsties par labu gaišajam diennakts laikam.

Sieviešu dienā svin pavasara atnākšanu un ziemas aiziešanu, pievēršot uzmanību saules un putnu simbolikai. Šos svētkus svinēja visas baltās tautas. Svinību laikā tika veikti rituāli, riņķa dejas, kas simbolizē un veicina Zemes un dabas atmodu. Dieviete Vesta – Pirmzināšanu glabātāja. Vesta ir dievietes Māras jaunākā māsa – pēc mitoloģiskajiem aprakstiem. Tēlu etimoloģiskā nozīme vārdam: Vesta – Pirmavota Nostiprinātā Vārda Zinātāja.

Mūsu senčiem bija sieviešu – priesteru institūts, kur sievietes sauca par Vestām – „vēstītājām”. Šīs sievietes bija „tīras” – kuras glabāja savu nevainību pateicoties atbilstošai audzināšanai un zināšanām, viņas kalpoja kā augstāko vēstījumu vēstītājas, nododot tos pārējiem ļaudīm. Pēc būtības visas meitenes apguva šīs zināšanas līdz laulības dzīvei un, attiecīgi, šinī periodā zināmā mērā arī spēja „vēstīt” – pareģot, uztvert un nodot informāciju. Savukārt, sievietes, kuras nebija audzinātas pēc senču tradīcijām un neapguva šīs zināšanas, attiecīgi tika sauktas par Ne-Vesta, par cik nespēj neko vēstīt un nebija gatavas veidot ģimeni un iziet pie vīra.

Vestas dienā tika paziņots par tām meitenēm, kuras ir sasniegušas dzimumbriedumu (Sievietes statusu) un varēja kļūt par līgavām – Vestām. Tās Vestas, kuras vēlējās kalpot kā vēstītājas, varēja palikt priesterienes statusā un kalpot sabiedrībai, sniedzot augstāko spēku vēstījumus, līdz brīdim, kamēr nolemj par iziešanu pie vīra un ģimenes veidošanu. Priesterieņu institūts zināmā mērā, tiesa gan ar izkropļotu intrpretāciju, tiek atspoguļots nostāstos par pifijām. Pa-Vasara ekvinokcijas diena ir viena no astoņām galvenajām spēka dienām, kuras saistītas ar mūsu zemes spēkiem – veidojot pilnu laika plūsmas ciklu – Pilnību.

Programmas – plānus, vēlmes, nodomus, ko mēs ielikām ziemas saulstāvju dienā līdz pavasara dienai formējās un sākot no pirmās pavasara dienas sāk īstenoties mūsu dzīvē. Realizēšanās notiek visa gada garumā līdz nākamajiem ziemas saulstāvjiem. Savukārt Vestas dienā ir īpašs brīdis – brīdis no Vestas dienas sākuma līdz nākamās dienas saullēktam. Tas ir Burvīgais laiks, zīmju un simbolu laiks. Esi vērīgs, atzīmē savā prātā visu, ko ievēro. Caur šiem simboliem, protot pareizi iztulkot tēlus, spēsi vairāk izprast sevi un savu tuvāko nākotni. Šinī laikā centies savaldīt savu domu plūsmu un vēlams atminēties programmas, kuras ieliki Kala-Dū svētku laikā. Atminoties tās, Tu pastiprināsi to realizāciju sekojošā gada laikā! Tāpēc ir svarīgi vienmēr ielikt programmas, kuras tiešām ir nepieciešamas, pretējā gadījumā tas būs izniekots laiks un domu spēks.

Tad varbūt svinēsim mūsu jauko sieviešu dienu nevis tad, kad mums to ieaudzināja „kvēlie revolucionāri” – boļševiki, pamatojoties uz Jūdaisma reliģiskās maģijas rituālajām procesijām un amorāla dzīvesveida popularizēšanu (Ko svinam 8.martā?), bet tajā laikā, kad mūsu senči to bija atzīmējuši tūkstošiem gadu – pēc Pa-Vasara ekvinokcijas. Un tas būs Burvīgi!

P.S. Atceries!!! Svētki, kurus Tu svini Māte-Realizē-jas Tavā dzīvē! (Māte-Zeme Realizē).

Rolands Černis 24.03.2019.