Daudzi par to raksta, citi sniedz padomus un, bieži vien, skaidro sevis mīlēšanu ar mūsdienu sabiedrībā aktuālu un populāru aktivitāšu veikšanu, kā, piemēram, – nopirkt jaunu kleitu vai mašīnu, palutināt sevi ar labu seksu, aizbraukt ceļojumā, apēst šokolādi, aiziet pie friziera un tā tālāk…
Manā skatījumā, lai cilvēks sevi patiesi iemīlēt varētu, viņam nav nepieciešama mašīna, kleita, sekss un frizieris. Sevis iemīlēšanas ceļā cilvēkam ir jāatklāj, jāiepazīst un jāpieņem tas, no kurienes viņš ir nācis jeb radies, jo tas šo cilvēku veido. Cilvēks patiesībā nav nekas cits, kā visa tā summa, kas viņu ir radījis un izveidojis. Lai mēs sevi iemīlētu un mīlēt varētu, mums ir jāsāk, pirmkārt, ar sevis iepazīšanu un izzināšanu vairākos līmeņos. Mums ir jāiepazīst, jāizzina un jāielaiž sevī sava ZEMES MĀTE un TĒVS, un pārējie senči ar viņu pieredzi paaudžu paaudzēs pirms mums. Tas ir cilvēka genofonds. Viņi visi kopā ir mūsu gēnu banka, tātad MĒS. Foto: Sintija Černe
Otrkārt, mums ir jāiepazīst un jāpieņem ZEME kā pirmelements (stihija) sevī, jo tā ir devusi mums fizisko ķermeni un iespēju uz šīs zemes dzīvot, nemaz nerunājot par pārtiku, pateicoties kurai, mēs varam uz šīs zemes pastāvēt. Tātad arī pati zeme ir MĒS.
Treškārt, VIETA, kur cilvēks ir piedzimis, uzaudzis un dzīvo, un viss tai piederošais ir jāizzina un jāizprot, un jāpieņem, jo šī vieta, kuru mūsu dvēsele izvēlējās kā sev vispiemērotāko savu uzdevumu paveikšanai, atnākot uz šo dzīvi, nav nejaušība, bet gan smalks un tālredzīgs plāns. Tātad arī šī vieta ir daļa no MUMS.
Ceturtkārt, arī SAVA DVĒSELE, tātad MĒS, ar tās pozitīvajām, tāpat kā negatīvajām pieredzēm, mums ir jāiepazīst, jāizzina un jāpieņem.
Kā to izdarīt? Vispirms ir jāiemācās savu dvēseli sadzirdēt, lai mēs to varam iepazīt, un tad jāiemācās tās izpausmes atpazīt ikdienā un pieņemt tās.
Tāpat kā mums ir zemes vecāki, mums ir arī debesu vecāki (mūsu radītāji- katram būs savs dvēseles radītājs, savs Dievs). Tātad, piektkārt, arī mūsu DEBESU VECĀKI jeb Dievs ir MĒS paši un, ja mēs vēlamies sevi iemīlēt, tad arī šī mūsu būtības svarīgā daļa mums ir jānoskaidro, jāiepazīst un jāpieņem ar visām mūsu debesu vecāku, mūsuprāt, labajām vai ne tik labajām kvalitātēm.
Vēlos pieminēt, ka galvenais šajā sevis iemīlēšanas ceļā, iepazīstot sevi visos šajos līmeņos, ir nevienu nekritizēt vai nenosodīt, jo, to darot, mēs kritizējam un nosodām nevienu citu, kā tikai paši sevi. Mēs atgrūžamies no tiem, kurus kritizējam un, tātad – paši no sevis. To darot, mēs attālināmies no sevis iemīlēšanas, pieņemšanas un mīlēšanas. Jo tikai iepazīstot visas šīs mūsu būtības komponentes, mēs varam paši sevi un savu būtību, tātad “ES” patiesi iepazīt un, līdz ar to, pieņemt un iemīlēt. Cita pilnvērtīga sevis iemīlēšanas ceļa cilvēkam nav.
Visu šo iepriekš minēto saliekot pa plauktiņiem, kļūs skaidrs, ka mums ir daudz darāmā, un ja vēlamies sevi iemīlēt pa īstam, tad tieši tagad ir vispiemērotākais brīdis sākt savu patieso būtību izzināt un nospraust sev jaunu, lielu, iespējams, savas dzīves vērtīgāko mērķi – SEVI PATIESI IEMĪLĒT!
P.S. To, vai frizieris, jaunā kleita, šokolāde vai automašīna Tev būs piemēroti palīgi ceļā uz sevis iemīlēšanu, es atstāju Tavā ziņā! ;)
Es Tev novēlu iemīlēt sevi tā pa īstam, tā dziļi un plaši – visaptveroši, jo tikai tad, kad to būsim paveikuši, mēs spēsim patiesi iemīlēt citus.
Diāna Černe šodien par iespējams mūsu būtībai būtiskāko
19.08.2019.
Comments