Mēs visi savās dzīvēs pēc kaut kā tiecamies. Vai tas nozīmē, ka dzīve sastāv no mērķiem vai mērķu apkopojumiem?
Un kas ir tas, pēc kā mēs tiecamies? Vai tam ir kāda vērtība? Vai varbūt šo vērtību mēs paši piedēvējam tām lietām, pēc kā mēs paši tiecamies? Tad varbūt mūsu mērķi ir ilūzijas, kuras mēs paši radām?
Noteikti atradīsies kāds, kurš izsecinās, ka dzīve patiesībā ir paša radītu ilūziju kopums.
Taču ir arī cita izpratne – dzīve ir tikai ceļš, kuru mēs ejam, bet vai tas būs iluzors, vai īsts ceļš, - ir atkarīgs no gājēja apzinātības. Var gadīties, ka cilvēks ar garu dzīves ceļu un lieliem sociāli-materiāliem panākumiem patiesībā nav pietuvojies īstenībai ne par centimetru, bet kāds, kuram dzīve ir bijusi uz pusi īsāka un ar mazāk sasniegtiem sociāli-materiāliem mērķiem, ir guvis vienotības piepildījuma pieredzi, paplašinot savu apzinātību, taču sabiedrības acīs bez būtiskiem panākumiem dažādos sabiedrībā populārajos dzīves plānos (tai skaitā arī tajā, ko sabiedrība mūsdienās dēvē par garīgo izaugsmi).
Kas ir apzinātība? Tā ir īstenības zināšana, nevis domāšana, lasīšana, runāšana vai klausīšanās, vienkārši zināšana, kura rodas, apskaidrojot savu apziņu. Zināšanas nevar nekā savādāk iegūt vai nodot, kā vienīgi apzinoties tās caur katra individuālo cīņu ar īstenību (pilnvērtīgo pieredzi), kuru jau uzsākot, esi lemts sakāvei, kas atnāks caur īstenības iedegto attīrošo uguni, kura sadedzinās visas ilūzijas, kuras ir aplipušas ap tavu būtību. Tieši tāpēc daudzi baidās pat uzsākt šo cīņu, jo var zaudēt visu, ko līdz šim ir uzkrājuši!
Apziņa parādās tur, kur ir skaidrība.
Skaidrība – tur, kur īstenības uguns sadedzina ilūzijas.
Īstenības uguns parādās, kur pazūd bailes no atšķirības.
Bailes no atšķirības pazūd vienotībā ar dzimto vidi, jo tā ir pieņēmusi tevi tādu, kāds tu atnāci uz šejieni.
T
āpēc saglabā un attīsti savu unikalitāti, nepakļaujoties vieglākajiem ceļiem – vairuma plūsmām.
Vēlu veiksmi ceļā, un uz tikšanos pie skaidras apziņas!
Tautas kustība “Ceļš uz skaidru apziņu”
Rolands
Comentarios