Kā uzturs var būt saistīts ar apzinātību?
Mūsu apzinātība ir atkarīga no mūsu uztura – mūsu uzturs ir atkarīgs no mūsu apzinātības līmeņa. Apburtais loks
Kas ir apzinātība?
Tā ir individuālā spēja maksimāli atbildīgi uztvert vidi un sevi kā tās neatņemamu sastāvdaļu, no kā izriet atbilstoša mijiedarbošanās spēja. Apziņas apskaidrošana (atmodināšana) – process, kura rezultātā cilvēks padziļina un paplašina savu uztveri, atbrīvojoties no apziņu ierobežojošiem faktoriem. Tā rezultātā cilvēks pārstāj maldīties domu labirintos un iegūst spēju un resursus pilnvērtīgai notiekošā uztverei – tas, ko šodien daudzi bieži vien, neizprotot jēdziena būtību, sauc par spēju atrasties šeit un tagad.
Kas ir apziņa?
Apziņa – ir visa Radītā (visuma) Aptveroša Zināšana – zināt visu un uzreiz, bez saprašanas vai domāšanas starpposma. Jo saprašanas process un domāšana liecina par to, ka cilvēks vēl neapzinās procesus un sekas.
Vidusmēra indivīda apziņas stāvoklis ir pielīdzināms pusmiega stāvoklim, kad mūsu uztvere ar pastāvīgiem traucējumiem (pārtraukumiem) seko līdzi notiekošajam un iegūto informāciju pārvērš (pārarhivē) tēlos, nosūtot prātam, lai veiktu detalizētu notikumu analīzi. Par cik šodienas cilvēku prāta spējas neparedz tik apjomīgas informācijas vienlaicīgu analīzi, lielākā daļa tēlu tiek noglabāti (arhivēti) un turēti zemākajos energoinformatīvajos slāņos – zemapziņā, līdz pienāks viņu kārta tikt izanalizētiem. Pateicoties šim procesam, indivīds zaudē saikni ar realitāti un nokļūst sava nepilnīgā, karmiski aprobežotā prāta radītajā ilūziju pasaulē.
Kamēr indivīda ķermeņi tiks uzturēti ar nepiemērotu uzturu – energoinformatīviem resursiem, tikmēr viņš uztvers izkropļotu informāciju un tēlus, kas novedīs pie nekvalitatīva domāšanas procesa – ilūzijām. Un pretēji – kamēr indivīdam būs „netīras” domas, viņam būs grūti uzlabot sava uztura kvalitāti.
Uzturam, tāpat kā jebkuram procesam mūsu dzīvē, ir vairākas kvalitātes, par kurām, iespējams, mēs ikdienā neaizdomājamies. Piemēram: materiālā tīrība, mikroelementu un barības vielu vērtība, laika un indivīda bioritmu atbilstība (gan lielajos ciklos, kurus nosaka indivīda bioloģiskais vecums, gan mazajos ciklos, ko nosaka Saules un Mēness cikli dienas un gada griezumā), enerģētiskā tīrība, vibrāciju tīrība (vibrācijas, kas piemīt jebkurai matērijai), garšu kvalitātes, bioķīmiskā piemērotība patērētāja organisma videi, produkta ražošanas vides, uzglabāšanas vides un gatavošanas vides fiziskā un informatīvā tīrība, u.c. Katra no šīm kvalitātēm ietekmē mūsu dzīves kvalitāti attiecīgajā jomā, tātad arī maina mūsu apzinātības līmeni.
Atkarībā no mūsu uztura, mūsu apzinātības līmenis var pacelties vai nolaisties līdz pat dzīvnieka apzinātības līmenim. Tajā pašā laikā arī dzīvniekiem ir atšķirīgi apzinātības līmeņi. Piemēram, ja vienai govij priekšā noliks speķa gabalu, tā nedomājot to norīs, bet cita govs neēdīs pat zāli, kur speķa gabals ir atradies. Šādi piemēri ne tikai dzīvnieku pasaulē liecina par to, ka, vizuāli esot vienādi vai līdzīgi, mēs vienmēr atšķirsimies savā rīcībā, balstoties uz katra individuālo apzinātības līmeni.
Jebkura izvēle cilvēka dzīvē, kas neatbilst Dabā paredzētā līdzsvara nosacījumiem, rada tālāk ejošus pretnostatījumus Dabiskajai videi, kurā cilvēks atrodas un arī pats ir daļa no šīs Dabas radītās vides. Daba ir dzīva un vadās pēc tiem pašiem apziņas principiem un likumiem, uz kuriem balstās viss radītais. Mēs varam pieņemt dabas dāvanas vai atteikties no tām un censties paņemt to, kas dabā nav paredzēts cilvēka uzturam. Gan viena, gan otra izvēle atsaucas uz indivīda iekšējo dabu un maina viņa apzinātības līmeni, attiecīgi izpaužoties viņa rīcībā un sekās, kuras kā ķēdes reakcija notiks visā apkārtējā dabā, par cik arī daba, tā pat kā cilvēka organisms, ir augstu attīstīts pašregulējošs organisms ar savu imūnsistēmu un spēju likvidēt kaitīgos elementus – cilvēkus, samazinot to mūža ilgumu un vairojot mikroorganismus, kuri likvidē dabas līdzsvaru graujošos, kaitīgos elementus, sērgas, infekcijas, slimās šūnas.
Ja paraugāmies ar kaut cik skaidru apziņu, tad saprotam, ka daudzās slimnīcas un atkritumu izgāztuves ir dabas nezināšanas un izpratnes trūkuma rezultāts. Paskaties, cik labi mūsdienās ir attīstīta medicīnas industrija un cik stingri no tās atpaliek sabiedrības uztura kultūra un kvalitāte. Regulāri izceļot un popularizējot medicīnas augstos sasniegumus, no vidējā apzinātības līmeņa, guļošā indivīda, veikli tiek noslēpta šī fenomena patiesā būtība, par kuru tikai retais aizdomājas.
Kāpēc indivīds nesaprot, ka nav jēgas attīrīt ķermeņa virspusi, kamēr turpina piesārņot tā iekšieni? Tāpat viņš nesaprot, ka meklēt labāko atkritumu noslēpšanas veidu ir bezjēdzīgi, kamēr nepārstās tos pats ražot. Tāpēc, ka slēpt savas kļūdas mūsdienu sabiedrībā ir ierastāka prakse nekā no tām mācīties un novērst to cēloņus!
Ir pazaudēta saikne starp sekām un cēloņiem. Sanāk tā, ka sekas ir pašas par sevi, un cēloņi ir paši par sevi. Ķermenis pats par sevi, ēdiens pats par sevi un tad vairs nav svarīgi, kāds indivīdam ir ķermenis vai kas Tu esi par radību – to var barot ar jebkāda veida ēdienu. Tas, protams, ir nepareizi, jo atkarībā no tā, kāds ir ķermenis, tam ir arī attiecīgi piemērots uzturs. Ja uzturs tiek lietots neatbilstošs dabas organisma – cilvēka ķermeņa vajadzībām, tad arī apzinātības pakāpe mainās uz cilvēka sugai neatbilstošu, kas protams nepaliek bez sekām, novedot pie cilvēkiem nepiemērotos dzīves vides, nepiemērotās (necilvēcīgas) sabiedrības pārvaldības procesiem un likumiem, cilvēkiem nepiemērotiem dzīves apstākļiem, kariem, verdzības, iznīcības un daudzām citām lietām, par ko daudzi šodien satraucas un sūdzas, nemaz neaizdomājoties par cēloni šim nevēlamajam rezultātam. Līdz ar to nevienai no šīm cīņām par savām tiesībām, cilvēcību un vērtībām nav jēgas, kamēr cilvēks nenovērsīs cēloni, ko izraisījis ir viņš pats ar savu plaši izdaudzināto brīvo gribu, nesaprotot savas rīcības sekas. Ja kāds meklē garīgumu, tad garīguma sākums ir meklējams tieši šeit. Tieši spējā saskatīt cēloni.
No kurienes rodas smirdīgi izkārnījumi un pūstoši zobi? Cilvēka ķermenis neesot ideāls, jo ideāls nav iespējams. Tā tas ir, taču tā tas ir tam indivīdam, kura pieredze aprobežojas ar atbilstošu apziņas līmeni un pieeju, kas liecina par dabas procesu totālu neizpratni. Ja Tev iekšā trūkst kārtības un tīrības, tad tādā pašā vidē Tu atradīsies no ārpuses, jo ārpus sevis Tu vienmēr redzēsi to, kas notiek Tevī iekšā. Lai kā Tu centīsies uzkopt savu piegānīto vidi, Tu uz to tērēsi aiz vien vairāk resursus, tai skaitā arī laiku, ja vien nesāks strādāt ar cēloni.
Tikai mainot pieeju un izprotot labāk dabu un visuma zināšanas, mainīsies Tava pieredze un rezultāts kopā ar Tava fizikā ķermeņa kvalitātēm, tuvojoties tam, ko varētu saukt par ideālu. Indivīds, kas dažādu apsvērumu dēļ nedzīvo saskaņā ar dabu – tātad nostājies pret visuma likumiem, nodarbojas ar savas apzinātības pazemināšanu vai citiem vārdiem – degradāciju. Šinī situācijā nelīdzēs nekādas skolas, lekcijas, filozofijas vai gudras grāmatas, jo bez dabas procesu izpratnes un zināšanām jebkura būtne uz zemes degradē. Visas runas par garīgo izaugsmi, kas neiet roku rokā ar dabu un dabas procesiem, ir ilūzija, kurai nododas tie indivīdi, kas izvēlas slēpt savus trūkumus tā vietā, lai no tiem atbrīvotos.
Apzināta uztura būtība slēpjas pilnvērtīgā procesu izpratnē, kuri ir saistīti ar mūsu uzturu. Tas nozīmē, ka zinātnieku izgudrotā kaloriju uzskaites sistēma ir par maz, ka bioķīmisko procesu teorētiskās zināšanas ir par maz, kā arī mikroelementu apjomu zināšana patērētajā pārtikā ir par maz, jo tas viss pēc būtības sastāda tikai nelielu un virspusēju izpratni par patieso uztura ietekmi uz mūsu dzīvi. Lai indivīda uzturu varētu saukt par apzinātu, indivīdam ir jābūt pietiekamām zināšanām par sevi un dabu it visās jomās, kuras ietekmē mūsu dzīvi, sākot no augu un dzīvnieku valstības ģenētikas, beidzot ar planētu kustību cikliem mūsu Saules sistēmā, nemaz nerunājot par enerģētikas vibrāciju un matērijas strukturēšanas procesiem, laika un telpas mijiedarbību (mūsdienās sauktu par kvantu teoriju), par cik tikai tādā veidā indivīds varēs apzināties patieso uztura ietekmi uz viņa ķermeņiem, enerģētisko potenciālu un garīgo izaugsmi un likteni.
Tātad atgriežamies atpakaļ pie iepriekš minētās kļūdas – mūsu sabiedrībai ir jāatbrīvojas no ieraduma ikvienu zinātni vai objektu apskatīt kā neatkarīgu un nesaistītu ar citām zinātnēm un objektiem, līdz ar to nonākot pretrunās. Šāda vienas zinātnes vai objekta atdalīšana no citām zinātnēm vai objektiem pēc būtības rada neizpratni daudzās dzīves jomās un uz to bāzes rodas iespēja manipulēt ar sabiedrisko domu vai, vienkārši sakot, sniegt nekompetentajai sabiedrības daļai aplamus, ar oficiāliem dokumentiem, diplomiem, sertifikātiem, grādiem un citiem statusiem uzturētus atzinumus.
Secinājums ir viens – jo mēs kļūstam apzinātāki savā dzīvē, jo apzinātāks būs mūsu uzturs. Uzturs apzināts var kļūt tikai pašam cilvēkam kļūstot apzinātākam. Tātad pie šī procesa ir jāstrādā vienlaicīgi, kā minimums 3 plānos: fiziskajā, energo-informatīvajā un garīgajā. Tikai tad sāks mosties cilvēka apzinātība un būs iespēja pievērsties apzinātam uzturam. Ieraugot kopainu, viss pārējais liksies tukša dabas resursu un laika izšķērdēšana. Mēs varam dažādu modes tendenču un citu pamudinājumu iespaidā mainīt savu uzturu, kļūt par veģetāriešiem, vegāniem, svaigēdājiem, augļēdājiem un pat prānēdājiem, bet kamēr mūsu apzinātība līdz attiecīgam līmenim nebūs izaugusi, tikmēr mēs nodarbosimies ar vardarbību pret sevi un citiem, kas ilgtermiņā noved pie kaitniecīgiem rezultātiem gan sev, gan videi.
Ja uztura kvalitātes izmaiņām nesekos arī mūsu apzinātības kvalitātes izmaiņas (piemēram: turpināsim turēties pie vecajām dogmām), bet mūsu fiziskais ķermenis būs pacēlis savu vibrāciju līmeni, taču šis potenciāls netiks realizēts, jo gars vēl nebūs izaudzis, lai saprastu, ko ar šo potenciālu iesākt, vai arī, trūkstot energo-informatīvām kvalitātēm, radīsies nopietni traucējumi, enerģētiski mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi. Līdz ar to, iespējams, ka ne visiem uzreiz ir jākļūst par svaigēdājiem, prānēdājiem, un visticamāk līdz tam ir jānonāk pakāpeniski, izprotot, kā ēdiens ietekmē viņa dzīvi, gūstot pieredzi no lietotā uztura izraisītām sekām un ciešanām. Taču atlikt savas apzinātības celšanu kā šodien nesvarīgu, ir noziegums pret sevi, pret saviem bērniem un pašsaprotams arī pret vidi, kurā dzīvojam. Atceries: Tava nākotne sākas tagad, lai arī kādā situācijā Tu atrodies!
Ja esi nolēmis sākt savu apzinātības līmeņa celšanu ar uztura maiņu, tad vienmēr atceries, ka šādas izmaiņas nedrīkst aprobežoties ar vienu sfēru vai vienu ideju (piemēram: neēdīšu gaļu, jo no tā cieš citas dzīvas būtnes; neēdīšu olas, jo tās ir vistu menstruācijas; nedzeršu pienu, jo tas paredzēts teļiem; neēdīšu vairs neko ceptu un vārītu, jo termiska apstrāde iznīcina enzīmus un uztura ģenētisko struktūru vai arī neēdīšu vispār, jo uzskatu, ka esmu garīga būtne un fiziskais ķermenis ir tikai traucēklis) – ir jāizprot visi aspekti, kas tiek skarti no kaut kā atsakoties vai pieņemot. Jo pilnvērtīgāk mēs pievēršamies savas apziņas apskaidrošanai un attīrīšanai, jo dziļāk šī procesa būtībā mēs iedziļināmies, taču tiklīdz ieciklējamies uz kādu vienu no procesa sfērām vai idejām, tā sākas pretējais efekts – nevis apziņas paplašināšana, bet gan apziņas sašaurināšana un tas, protams, noved pie negatīvām sekām, kā rezultātā indivīds iegūst sliktāku rezultātu (veselību, noskaņojumu, attiecības ar apkārtējiem) nekā uzsākot savu uztura maiņu. Jebkurā procesā ir jāspēj saskatīt jēgu 3 aspektos (fiziskais, energo-informatīvais, garīgais) – tikai tad process ir apzināts.
Rolands Černis 01.05.2016.
Comments